1. elektromagnētisko starojumu, ko emitē ideālu blackbody; tas ir teorētisko maksimālo starojuma avota enerģija visu viļņu garumiem, kas var izplūst institūcijas noteiktā temperatūrā. Spektrālā sadalījuma blackbody starojuma raksturo Planka tiesību un starojumu saistītos likumus. , Ja sīkas atvēršanas padarīta par citādi pilnīgi slēgtās telpas (hohlraum), starojums, kas iet caur šo caurumu, kad korpusa sienas ir pienācis termiskā līdzsvara stāvoklī, daži temperatūrā būs cieši tuvina ideālu blackbody radiācijas minētajā temperatūrā.

2. jebkuru fiziskais ķermenis absorbē un izstaro elektromagnētisko starojumu, ja tā temperatūra ir virs absolūtās nulles. Planck likums nosaka iestādes konkrētu viļņu starojuma avota flux. Atmosfēras ķīmijā, iesaistot zemes blackbody radiācijas rāda, ka zem ūdens sasalšanas zemes virsmas temperatūra būtu, ja tai nav atmosfēra, ka daži no izejošās starojuma absorbētā aprēķina.